divzobe
divzobe
1.formā: daudzskaitlis Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums ~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, ~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
Stabili vārdu savienojumiBonžana divzobe. Kalnu divzobe. Lielā divzobe.
- Bonžana divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum bonjeanii")
- Kalnu divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum montanum")
- Lielā divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum majus")
- Maldinošā divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum spurium")
- Slotiņu divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum scoparium")
- Sūnekļa divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum affine")
- Vairzaru divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum flagellare")
- Viļņainā divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum polysetum")
- Zaļā divzobe taksons — divzobju suga ("Dicranum viride")
Avoti: LPE, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sūnu un ķērpju stāvā dominē Hylocomium splendens 70%, Pleurozium schreberi 30%, Ptilium crista-castrensis 10%, sastopamas divzobes Dicranum polysetum un Dicranum scoparium).
- Sūnu stāvā dominē Šrēbera rūsaine, viļņainā divzobe, spīdīgā stāvaine.
- Sūnu stāvā sastopami gan sfagni, gan Šrēbera rūsaine un viļņainās divzobe.
- Sūnu stāvam raksturīgi gan sfagni, gan Šrēbera rūsaine un viļņainā divzobe.
- Sūnu stāvā dominē Šrēbera rūsaine, viļņainā divzobe, meža un briežu kladīna.