divvīrība
divvīrība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divvīrība | divvīrības |
| Ģen. | divvīrības | divvīrību |
| Dat. | divvīrībai | divvīrībām |
| Akuz. | divvīrību | divvīrības |
| Lok. | divvīrībā | divvīrībās |
Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatzīst Lauras divvīrību.
- Es tikai teorētiski varu iedomāties situāciju, ka jaunais laulātais tiek izjusts kā tuvāks par paša bioloģisko bērnu, tādēļ jebkura konflikta gadījumā šīs ģimenes struktūra regresē uz tādu, ko varētu saukt par divvīrību un divsievību - jaunais laulātais atbīdās vienlīdz tālu tam, kur ir nokļuvis vecais.