divriči
divriči vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | divriči |
| Ģen. | divriču |
| Dat. | divričiem |
| Akuz. | divričus |
| Lok. | divričos |
1.Rati ar diviem riteņiem.
2.žargonisms Milicijas mašīna.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jānis nopūšas un dodas atpakaļ uz šķūni pēc vecajiem divričiem.
- – Vai tagad kāds no vietējiem vēl brauc ar divričiem?
- Glābiņš nāca kā debesu sūtīts ar mucām piekrautos divričos iejūgta kukurūzas zirga izskatā.
- Cīņas karstumā, tuvodamies Loginova divričiem, Andrievs pamana sev pievērstu Sašas seju.
- Pēc startera karoga pacelšanas braucējs drīkst nokāpt no divričiem tikai ar startera atļauju.