divlatnieks
divlatnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divlatnieks | divlatnieki |
| Ģen. | divlatnieka | divlatnieku |
| Dat. | divlatniekam | divlatniekiem |
| Akuz. | divlatnieku | divlatniekus |
| Lok. | divlatniekā | divlatniekos |
Divu latu monēta.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savulaik nelegāli pat štancējis divlatniekus, par ko nokļuvis cietumā.
- Pēc mirkļa divlatnieka saules zaķītis spēlējās ar viņa aklumu.
- Par divu stundu peldi nācies samaksāt divus latus, vēl pa divlatniekam sametuši benzīnam.
- Feini vien, ka gotiņa uz divlatnieka, tāda pati kā tu, Madariņ!
- Vajag divlatnieku, tad iznāks kārtīga poga.