divgadnieks
divgadnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divgadnieks | divgadnieki |
| Ģen. | divgadnieka | divgadnieku |
| Dat. | divgadniekam | divgadniekiem |
| Akuz. | divgadnieku | divgadniekus |
| Lok. | divgadniekā | divgadniekos |
Tāds, kam ir divi gadi.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viengadniekam, divgadniekam ir vienalga, kurš noliek dāvanu zem eglītes.
- Pirmie mēģinājumi var būt novērojami jau divgadnieka uzvedībā, cenšoties atdarināt vecākus.
- Nevarēja saprast, kā divgadnieks tiek pie svaiga gaisa telpā.
- Viņš joprojām spēja uzvesties kā niķīgs divgadnieks, nodomāja Džuljeta.
- Mūsu divgadnieks.