divats
divats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divats | divati |
| Ģen. | divata | divatu |
| Dat. | divatam | divatiem |
| Akuz. | divatu | divatus |
| Lok. | divatā | divatos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divatā tas nebūs viegli, taču domāju, ka spēsim.
- Divatā viņa ar interesi lasīja dažādus jocīgus uzrakstus uz pieminekļiem.
- Divatā nācām pie secinājuma, ka vieglāk būs strādāt mums, mūsu ģimenei.
- Divatā strādājam nodaļā, tiekam galā ar darba apjomu.
- Agrāk mēs ar pārinieku pa divatiem gājām mežā uz visu janvāri, februāri.