divatne
divatne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divatne | divatnes |
| Ģen. | divatnes | divatņu |
| Dat. | divatnei | divatnēm |
| Akuz. | divatni | divatnes |
| Lok. | divatnē | divatnēs |
Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki); atrašanās divatā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2. Kā sauc romānu, kura turpinājums ir “ Divatne”?
- un, iespējams, laimēsi Andras Rušmanes-Vējas romānu “ Divatne”.
- Izdevniecībā “ Latvijas mediji” klajā nācis Andras Rušmanes-Vējas romāns “ Divatne”.
- Ogriņš ir ļoti, spontāns, emocionāls un pat lirisks, sevišķi savā divatnes poēzijā.
- Līdz mūsu divatni pārtrauca spārnu švīkstoņa gaisā.