dislocēt
dislocēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dislocēju | dislocējam | dislocēju | dislocējām | dislocēšu | dislocēsim |
2. pers. | dislocē | dislocējat | dislocēji | dislocējāt | dislocēsi | dislocēsiet, dislocēsit |
3. pers. | dislocē | dislocēja | dislocēs |
Pavēles izteiksme: dislocē (vsk. 2. pers.), dislocējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dislocējot (tag.), dislocēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dislocētu
Vajadzības izteiksme: jādislocē
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
2.Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ASV iepriekš bija paziņojušas par nodomu dislocēt Irākā savas specvienības karavīrus.
- Viņiem nebūs iespēja sarunāties ar karavīriem, kas tur ir dislocēti.
- jo, poļu armijai ienākot, šeit dislocētās armijas daļas padevās.
- Zokņu aviācijas bāzē pie Šauļiem dislocēti četri Polijas iznīcinātāji un 90 karavīri.
- Čehijas pretizlūkošanas dienests septembrī atklāja, ka Krievija valstī veic " informācijas karu", dislocējot propagandas aģentus, lai destabilizētu Čehiju.