disharmonēt
Lietojuma biežums :
disharmonēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | disharmonēju | disharmonējam | disharmonēju | disharmonējām | disharmonēšu | disharmonēsim |
2. pers. | disharmonē | disharmonējat | disharmonēji | disharmonējāt | disharmonēsi | disharmonēsiet, disharmonēsit |
3. pers. | disharmonē | disharmonēja | disharmonēs |
Pavēles izteiksme: disharmonē (vsk. 2. pers.), disharmonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: disharmonējot (tag.), disharmonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: disharmonētu
Vajadzības izteiksme: jādisharmonē
1.joma: mūzika Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
2.Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl reliģija disharmonēja ar viņas tā brīža dzīvesveidu.
- Pēdējā laikā apkaimē novērojama privāto savrupmāju apbūve, to lielie izmēri disharmonē ar apkārtnē senāk izveidotajiem nelielajiem zemes gabaliem.
- V. Kairiša un viņa komandas veidotais vizuālais teksts izrādē disharmonē ar I. Ābeles literāro tekstu, kurš savā būtībā atspoguļo cita laikmeta domāšanu un tas rada visai ievērojamu tā saucamo nelūgto asociāciju gūzmu.
- Šajā laukā ir sakrājies daudz ielaistu un gluži hronisku problēmu, kas disharmonē ar rīdzinieku paaudzēs izkoptajām aizgājēju piemiņas kultūras tradīcijām, ar kapu agrāko veidotāju – arhitektu un plānotāju – izcilajām iecerēm.
- Tai pašā laikā, 20. gadsimta pēdējā desmitgadē tradicionālajos atmiņu veltījumos sludinātās ētiskās vērtības jūtami nomāc to sentimentāli didaktiskais izklāsta stils, kas mūsdienu kultūras kontekstā šķiet novecojis un aizvien vairāk disharmonē ar dzīves īstenību.