diplomēt
diplomēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | diplomēju | diplomējam | diplomēju | diplomējām | diplomēšu | diplomēsim |
| 2. pers. | diplomē | diplomējat | diplomēji | diplomējāt | diplomēsi | diplomēsiet, diplomēsit |
| 3. pers. | diplomē | diplomēja | diplomēs | |||
Pavēles izteiksme: diplomē (vsk. 2. pers.), diplomējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: diplomējot (tag.), diplomēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: diplomētu
Vajadzības izteiksme: jādiplomē
Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgais diplomētais atslēdznieks Jēkabpilī Vīčs Vidusdaugavas televīzijas atklāja sava aroda nianses.
- Būdams diplomēts pavārs, viņš tās ceļ galdā Līvu krasta viesiem.
- - Nezin, kā tam diplomētajam konkurentam veicas notariāta lapsas medībās...
- Zinu, ka Latvijas Universitātē diplomēta filozofe Dānijā mazgā traukus.
- — Nupat ieguvāt otru augstāko izglītību, esat diplomēts vieglatlētikas treneris.