dimba
dimba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dimba | dimbas |
| Ģen. | dimbas | dimbu |
| Dat. | dimbai | dimbām |
| Akuz. | dimbu | dimbas |
| Lok. | dimbā | dimbās |
Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
Stabili vārdu savienojumiBūt dimbā.
- Būt dimbā kolokācija — ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
Avoti: LLVV, MLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No šī viedokļa raugoties, šķiet, ka viss ir dimbā...
- Jūs esat visu ļoti “ viedi” salaiduši galīgā dimbā.
- Ja viņš tiešām ir labs, tad viņš ir dimbā.
- Nu gan izskatās galīgā dimbā, ja erceni nebūs dalījušies, milzu iespēja palikt jaņos.
- Kad Ķīna godīgi paziņoja, ka ir dimbā, kļuva skaidrs, ka arī Milāna neizspruks.