dilonis
dilonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dilonis | diloņi |
| Ģen. | diloņa | diloņu |
| Dat. | dilonim | diloņiem |
| Akuz. | diloni | diloņus |
| Lok. | dilonī | diloņos |
Plaušu tuberkuloze.
Stabili vārdu savienojumiĀtrais dilonis. Diloņa kandidāts. Diloņa zāle.
- Ātrais dilonis sarunvaloda, frazeoloģisms — tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms; miliārā tuberkuloze
- Diloņa kandidāts novecojis, idioma — saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku
- Diloņa zāle apvidvārds, taksons — vidējā ceļteka ("Plantago media")
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar diloni, ar sērgām, ar asins saindēšanos ceļam meloja.
- Arī sabiedrība uz diloņa ķertajiem mēdza skatīties kā uz uzdzīvotājiem.
- Gan līdzēs arī ar dēla diloni cīnīties un nodokļus nomaksāt.
- Pēc divām, grozies, kā gribi, maciņu skarot diloņa baciļi.
- 1509. gada 21. aprīlī no diloņa nomirst Henrijs VII.