diferenciālrēķini
diferenciālrēķini vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlis; joma: matemātikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | diferenciālrēķini |
| Ģen. | diferenciālrēķinu |
| Dat. | diferenciālrēķiniem |
| Akuz. | diferenciālrēķinus |
| Lok. | diferenciālrēķinos |
Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lopitāls bija pirmais, kurš šo kārtulu nopublicēja — savā diferenciālrēķinu mācības grāmatā 1696. gadā.
- Šajā fakultātē vairākus gadus lasīja lekcijas diferenciālrēķinos, diferenciālģeometrijā, integrālrēķinos, varbūtības teorijā un kompleksā mainīgā funkciju teorijā.
- Ostrogradskis lasījis lekciju kursus diferenciālrēķinos, integrālrēķinos, diferenciālģeometrijā, analītiskajā mehānikā, debess mehānikā, varbūtību teorijā un ballistikā.
- Viņš izveidoja skaitļu tabulu ( Paskāla trijstūri) binomiālo koeficientu aprēķināšanai, deva ievirzes skaitļu teorijā, varbūtības teorijā, diferenciālrēķinos un integrālrēķinos.
- Jaunā metode, kas tika izrādīta 1670. — 1671. gadā, lika pamatus diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem, taču to publicētā grāmata „ Fluksiju metode” parādījās tikai pēc zinātnieka nāves 1736. gadā.