diferencēt
diferencēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | diferencēju | diferencējam | diferencēju | diferencējām | diferencēšu | diferencēsim |
| 2. pers. | diferencē | diferencējat | diferencēji | diferencējāt | diferencēsi | diferencēsiet, diferencēsit |
| 3. pers. | diferencē | diferencēja | diferencēs | |||
Pavēles izteiksme: diferencē (vsk. 2. pers.), diferencējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: diferencējot (tag.), diferencēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: diferencētu
Vajadzības izteiksme: jādiferencē
1.Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
1.1.Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
2.joma: matemātika Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai vienā pētījumā pieaugušo populācijā pētīta HMGB1 spēja diferencēt bakterēmijas pacientus.
- Šo uzdevumu spēj nodrošināt tikai normāli diferencēti keratinocīti ( Segre J .
- Tomēr Jurševska neizslēdza, ka ģimenes pabalstu varētu " diferencēt".
- Mēs piedāvājam pensiju piemaksu diferencēt," teica ministrijas parlamentārā sekretāre.
- 2017. gadā visiem piemēroja vienādu diferencēto neapliekamo minimumu – 60 eiro.