dienderis
dienderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dienderis | dienderi |
| Ģen. | diendera | dienderu |
| Dat. | dienderim | dienderiem |
| Akuz. | dienderi | dienderus |
| Lok. | dienderī | dienderos |
1.ironiska ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svētie pazaudēja savu ierobežoto vārda spēku, no eņģeļiem tika firstu dienderi.
- Tad tur jūs, dienderi, slaistāties!
- Var jau būt, ka viņš patiešām ēda tos salātus, taču viņa biezās grāmatas uzrakstīja vecais velns ar saviem dienderiem.
- Kā naudīgi žūpas kukaiņi pārstaigāja no viena restorāna uz nākamo, kā vieglprātīgi dienderi tie ēda visu, ko saimnieces bija nejauši atstājušas.
- Protams, varēja, izbazūnēt, ka sēra koki ir parasti sliņķi un dienderi, bet tas nebija Sveces gaumē – viņa vēlējās rīkoties rafinētāk.