diedziņš
diedziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diedziņš | diedziņi |
| Ģen. | diedziņa | diedziņu |
| Dat. | diedziņam | diedziņiem |
| Akuz. | diedziņu | diedziņus |
| Lok. | diedziņā | diedziņos |
1.Dem. → diegs.
2.parasti formā: daudzskaitlis No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
Stabili vārdu savienojumiDiedziņu drēbe.
- Diedziņu drēbe apvidvārds, kolokācija — no linu un kokvilnas diegiem austs audums
Stabili vārdu savienojumiKā pa diedziņu; kā pa diegu.
- Kā pa diedziņu; kā pa diegu frazeoloģisms — 1. Bez sarežģījumiem, grūtībām2. Taisnā virzienā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un krēslojot sarkanajiem ābolīšiem diedziņi jāpiesien, lai var eglītē pakārt.
- Teju, teju pa sidraba diedziņu nolaidīsies mātes/teātra klēpī.
- Tas nebūt nenozīmē, ka vīriešiem uzacis jāizplūc tievu diedziņu formā.
- Tos pārdod, pārsietus ar diedziņu, un tās ir ķidiņas.
- Brīdi Doroteja klusē, pētī dēlu un kā pa diedziņam ārda.