dižspāre
dižspāre
formā: daudzskaitlis Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
Stabili vārdu savienojumiKaraliskā dižspāre. Lielā dižspāre.
- Karaliskā dižspāre taksons — dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
- Lielā dižspāre taksons — dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm
Avoti: LD, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielākā Latvijas spāre ir karaliskā dižspāre ( " Anax imperator"), kuras ķermenis ir aptuveni 10 cm garš, bet spārnu plētums līdz aptuveni 11 cm.
- Pārējos aizsargājamos kukaiņus pārstāv zaļā dižspāre ( " Aeshna viridis"), lielais asmalis ( " Peltis grossa") un spožā skudra ( " Lasius fuliginosus").
- No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā uzņemtas 3 sugas — zaļā dižspāre ( " Aeshna viridis"), zaļā upjuspāre ( " Ophiogomphus cecilia") un dzeltenkāju upjuspāre ( " Gomphus flavipes"), bet izlaistas 2 sugas — raibgalvas purvuspāre ( " Leucorrhinia albifrons") un resnvēdera purvuspāre ( " Leucorrhinia caudalis"), jo Latvijā tās pagaidām nav apdraudētas.
- Aeschna viridis - zaļā dižspāre
- Tādi dzīvnieki kā rudā dižspāre ( " Aeshna isosceles") uzturas parasto elšu tuvumā, ko barībai izmanto mazāki kukaiņi, no kā savukārt pārtiek pati spāre.