dižciltība
dižciltība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižciltība | dižciltības |
| Ģen. | dižciltības | dižciltību |
| Dat. | dižciltībai | dižciltībām |
| Akuz. | dižciltību | dižciltības |
| Lok. | dižciltībā | dižciltībās |
1.neaktuāls Piederība pie aristokrātijas.
2.Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zelta krāsa simbolizējot dižciltību un dievišķu spēku, bagātību.
- gan zinātniekus, kuri gādā par mūsu mežu dižciltību,
- Tā kā daudzi nabadzīgie šļahtas pārstāvji to nevarēja, viņu dižciltība netika atzīta.
- Tas viss ir kā smalks siets, kas uztur visos parametros nākotnes meža dižciltību.
- Tas bija krauklis, no kura iepriekš vardespurns bija dižciltību izsūcis.