dezorientēt
dezorientēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dezorientēju | dezorientējam | dezorientēju | dezorientējām | dezorientēšu | dezorientēsim |
| 2. pers. | dezorientē | dezorientējat | dezorientēji | dezorientējāt | dezorientēsi | dezorientēsiet, dezorientēsit |
| 3. pers. | dezorientē | dezorientēja | dezorientēs | |||
Pavēles izteiksme: dezorientē (vsk. 2. pers.), dezorientējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dezorientējot (tag.), dezorientēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dezorientētu
Vajadzības izteiksme: jādezorientē
Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Validācijas metode tiek pielietota darbā ar dezorientētiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.
- Intervenci darbā ar dezorientētiem vecāka gadagājuma cilvēkiem īsteno uzticības persona.
- Tik dezorientētu mediju es savā pieredzē neesmu redzējis," analizē Domburs.
- Policija dezorientētu un nomocītu upuri pēc uzbrukuma atradusi klīstam ielās.
- ), - haoss kā dzīves sistēma, kura kaut kādā fascinējoši paralizējošā veidā momentāni dezorientē no Berlīnes ieceļojušo vīrieti, ka viņš kļūst paļāvīgs kā dzīvnieks - jā, kā upurjērs, kurš ļaujas - iespējams, pirmo reizi mūžā - tā vienkārši plūst.