dezertēt
dezertēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dezertēju | dezertējam | dezertēju | dezertējām | dezertēšu | dezertēsim |
| 2. pers. | dezertē | dezertējat | dezertēji | dezertējāt | dezertēsi | dezertēsiet, dezertēsit |
| 3. pers. | dezertē | dezertēja | dezertēs | |||
Pavēles izteiksme: dezertē (vsk. 2. pers.), dezertējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dezertējot (tag.), dezertēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dezertētu
Vajadzības izteiksme: jādezertē
1.joma: militārās zinātnes Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
2.Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liela daļa karavīru dezertēja un tuvējos mežos sagaidīja vācu karaspēka ierašanos.
- Kopš Kārlis ir dezertējis, baidīties ir vēl vairāk iemeslu. „
- — Oktobrī dezertēja, novembrī vairs ne, tad nāca klāt.
- Turcijā ieradušies arī daudzi nemiernieku līderi un dezertējuši armijas virsnieki.
- Brīnumaina atrašanās: no armijas dezertējušais Alfons atrodas pēc deviņiem gadiem