dezertēt
Lietojuma biežums :
dezertēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.joma: militārās zinātnes Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
2.Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri