dezavuēt
dezavuēt
1.Starptautiskajās tiesībās – valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam.
2.joma: jurisprudence Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
Avoti: SV99, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas, ka Saeima atsaucās uz ECT Komisijas 1960. gada lēmumu, kurš vēlāk, – 1983. gadā, tika dezavuēts no rangā augstākas institūcijas – ECT puses, manuprāt, stipri vien atgādina zivju tirgotāja centienus pārliecināt pircēju par ''otrā svaiguma zivs'' iegādāšanās ne tikai vēlamību, bet arī nepieciešamību.