devīgums
devīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | devīgums | devīgumi |
| Ģen. | devīguma | devīgumu |
| Dat. | devīgumam | devīgumiem |
| Akuz. | devīgumu | devīgumus |
| Lok. | devīgumā | devīgumos |
Vispārināta īpašība → devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir ļoti cilvēcisks devīgums,» teic mācītājs R. Kulbergs.
- Tāpat arī viņas brālim – viņiem piemita tāds devīgums, dāsnums.
- Devīgums bija viena no īpašībām, kuru līdzenumu ciltis vērtēja ļoti augsti.
- Galvenie dzīves principi bija devīgums, sadarbība un pretmīlestība.
- Bet prieka emocijas, kā zināms, ir vitāli nepieciešamas bērna attīstībai, tāpat kā tas, ka prieka emocijas ir īslaicīgas un lielā mērā atkarīgas no apkārtējo devīguma.