detonēt1
detonēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | detonēju | detonējam | detonēju | detonējām | detonēšu | detonēsim |
| 2. pers. | detonē | detonējat | detonēji | detonējāt | detonēsi | detonēsiet, detonēsit |
| 3. pers. | detonē | detonēja | detonēs | |||
Pavēles izteiksme: detonē (vsk. 2. pers.), detonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: detonējot (tag.), detonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: detonētu
Vajadzības izteiksme: jādetonē
Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neturiet garāžā priekšmetus un vielas, kurus zibens var viegli detonēt...
- Nitroglicerīns tiek uzskatīts par vienu no nestabilākajām un visvieglāk detonējamajām sprāgstvielām.
- Policija Draiveru nošāva, kad viņš grasījās detonēt vēl vienu spridzekli.
- Spridzeklis detonēts, " izmantojot tālvadības pulti", sacīja deputāts.
- Kāpēc to nedetonēt?"