despots
despots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | despots | despoti |
Ģen. | despota | despotu |
Dat. | despotam | despotiem |
Akuz. | despotu | despotus |
Lok. | despotā | despotos |
1.Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
2.Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asākie viedokļu paudēji pat nebaidījušies Duboku publiski nosaukt par tirānu un despotu.
- Labsirdīgs, atsaucīgs cilvēks vai despots – šajos datumos nepastāv pelēko toņu.
- Otrs - iluzionists, kas vēsturē var ieiet tikai kā kārtējais despots."
- Es neesmu režisors despots, ļauju radīt katram pašam.
- Despotu ierašanās, karadarbība ir saistīta globālo enerģētisko tīrīšanu.