despots
despots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | despots | despoti |
| Ģen. | despota | despotu |
| Dat. | despotam | despotiem |
| Akuz. | despotu | despotus |
| Lok. | despotā | despotos |
1.Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
2.Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asākie viedokļu paudēji pat nebaidījušies Duboku publiski nosaukt par tirānu un despotu.
- Labsirdīgs, atsaucīgs cilvēks vai despots – šajos datumos nepastāv pelēko toņu.
- Otrs - iluzionists, kas vēsturē var ieiet tikai kā kārtējais despots."
- Es neesmu režisors despots, ļauju radīt katram pašam.
- Despotu ierašanās, karadarbība ir saistīta globālo enerģētisko tīrīšanu.