desants
desants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | desants | desanti |
| Ģen. | desanta | desantu |
| Dat. | desantam | desantiem |
| Akuz. | desantu | desantus |
| Lok. | desantā | desantos |
1.Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
2.Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, visas daļas savstarpēji mēģināja izcelt savus desantus otram aizmugurē.
- Toreiz tas bija viens no pirmajiem skulptūru desantiem galvaspilsētas centra pilsētvidē.
- Savukārt Brežņevs skaitliski palielināja armiju, akcentu liekot uz desanta karspēku.
- Nebūs vajadzīgi ne tanki, ne desants, vienkārša rokas pacelšana.
- Ar vienu desantu un bez lielgabaliem – tur nekas labs neiznāks.