denuncēt
denuncēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | denuncēju | denuncējam | denuncēju | denuncējām | denuncēšu | denuncēsim |
| 2. pers. | denuncē | denuncējat | denuncēji | denuncējāt | denuncēsi | denuncēsiet, denuncēsit |
| 3. pers. | denuncē | denuncēja | denuncēs | |||
Pavēles izteiksme: denuncē (vsk. 2. pers.), denuncējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: denuncējot (tag.), denuncēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: denuncētu
Vajadzības izteiksme: jādenuncē
Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brikūns, kā jau iepriekš minēts, denuncējis savu kaimiņu Zīraku.
- Jā — esmu sadarbojies, nē — nevienu neesmu denuncējis,” žurnālam saka Lācis.
- Pilnībā denuncējot sešpusējo kodolvienošanos ar Irānu,
- 1944. gada 8. oktobrī, kad Dobeli okupēja Padomju armija, Viktoru Eglīti denuncēja un apcietināja.
- Grēdu veido denuncētas hercīnās struktūras, kas neogēnā paceltas un saskaldītas sašķiebtos masīvos ar stāvām austrumu nogāzēm.