demoralizēt
demoralizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | demoralizēju | demoralizējam | demoralizēju | demoralizējām | demoralizēšu | demoralizēsim |
| 2. pers. | demoralizē | demoralizējat | demoralizēji | demoralizējāt | demoralizēsi | demoralizēsiet, demoralizēsit |
| 3. pers. | demoralizē | demoralizēja | demoralizēs | |||
Pavēles izteiksme: demoralizē (vsk. 2. pers.), demoralizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: demoralizējot (tag.), demoralizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: demoralizētu
Vajadzības izteiksme: jādemoralizē
1.Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
2.Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Domāju, ka pirmo vārtu zaudējums demoralizēja visu komandu.
- Tām pārmeta mākslinieciskās vērtības trūkumu, raupjumu, demoralizējošu iespaidu.
- Ar savu rīcību demoralizē gan komisijas darbu, gan arī ministrijas darbu.
- Sadursme ideālu un īstenības starpā demoralizē vairāk nekā frontes laiks.
- Policija, kas bija demoralizēta, izies pilnā sastāvā.