demobilizēt

demobilizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	demobilizēju	demobilizējam	demobilizēju	demobilizējām	demobilizēšu	demobilizēsim
2. pers.	demobilizē	demobilizējat	demobilizēji	demobilizējāt	demobilizēsi	demobilizēsiet, demobilizēsit
3. pers.	demobilizē	demobilizēja	demobilizēs

1.joma: militārās zinātnes Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.

2.joma: militārās zinātnes Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.

3.Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	demobilizēju	demobilizējam	demobilizēju	demobilizējām	demobilizēšu	demobilizēsim
2. pers.	demobilizē	demobilizējat	demobilizēji	demobilizējāt	demobilizēsi	demobilizēsiet, demobilizēsit
3. pers.	demobilizē		demobilizēja		demobilizēs