dembelis
dembelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dembelis | dembeļi |
| Ģen. | dembeļa | dembeļu |
| Dat. | dembelim | dembeļiem |
| Akuz. | dembeli | dembeļus |
| Lok. | dembelī | dembeļos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un visbeidzot ceturtais, apskaidrības sasniegšanai vissvarīgākais dienesta posms: dembelis.
- Pēdējā pusgadā, protams, viss ir citādi, bet dembelis tā īsti vairs nav karavīrs.
- Kaut ātrāk tas dembelis.
- Jā, šo kompozīciju sauc " Dembeļskij kresķ", tas ir rituālais lēciens, kad desantnieks dembelis lec pēdējo reizi, atveidodams dzīvu krustu, nepieskardamies izpletņa gredzenam un kupola atvēršanas uzdevumu uzticēdams automātiskajam mehānismam, kas noregulēts trīs sekunžu kavēšanās režīmā, tās ierīces nosaukumu gan, sit mani vai nost, neatceros.
- Varbūt pat labi, ka tā notika: Igoram nevajadzēja piedalīties tajā marasmā, kas panesās, kad sākām gatavoties dembelim — graizījām kurpju pazoles, lai varētu tajās paslēpt no štropēm nopītas akselbantes, maksājām naudu šoferiem, kas mūs veda uz pārsūtīšanas punktu pie kara lidostas, maksājām, lai viņi mašīnā paslēptu mūsu zābakus, jo desantnieks nevar atgriezties mājās kā tāds čmirjuga — kurpītēs, ko pienākas valkāt pie parādes uniformas, — tas ir vislielākais apkaunojums.