demaršs
demaršs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | demaršs | demarši |
| Ģen. | demarša | demaršu |
| Dat. | demaršam | demaršiem |
| Akuz. | demaršu | demaršus |
| Lok. | demaršā | demaršos |
Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diplomātiskais demaršs boikotējot Soču olimpiskās spēles situāciju cilvēktiesību jautājumā Krievijā neuzlabos.
- Savukārt pašiem – izdevīgā brīdī sarīkot kādu sīku diplomātisku provokāciju vai skaļu demaršu.
- Ja nebūtu žēl latviešu, tad vietā būtu demaršs.
- Tā ir atbilde palestīniešu līderiem par viņu demaršu,
- Līdzīgu demaršu veica arī Lietuvas sūtnis Igaunijā.