dekadence
Lietojuma biežums :
dekadence sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai.
2.Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri