deisms
Lietojuma biežums :
deisms [de-isms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: filozofija; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
Avoti: LLVV, MrJ
Korpusa piemēri