deguts
deguts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | deguts | deguti |
Ģen. | deguta | degutu |
Dat. | degutam | degutiem |
Akuz. | degutu | degutus |
Lok. | degutā | degutos |
Bērza tāss darva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Deguts noder dezinfekcijas līdzekļu, ziežu izgatavošanai.
- Zābakus smērēja ar trānu un deguti uz pusēm, lai būtu labi melni un mīksti.
- Kopš seniem laikiem ir pazīstama bērzu mizu ārējās daļas – tāsu izmantošana deguta ieguvei, tās pirolizējot.
- Viņi ierindojās 16.vietā un tikai par vienu punktu apsteidza Lietuvas čempionus Einorasu Deguti un Aretu Šeškaiti.
- Namiņu sētas vairs nav klātas ar asfalta izbraukto degutu, bet piestūķētas ar pašaudzētiem kokiem un krūmiem.