dežurēt
dežurēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dežurēju | dežurējam | dežurēju | dežurējām | dežurēšu | dežurēsim |
| 2. pers. | dežurē | dežurējat | dežurēji | dežurējāt | dežurēsi | dežurēsiet, dežurēsit |
| 3. pers. | dežurē | dežurēja | dežurēs | |||
Pavēles izteiksme: dežurē (vsk. 2. pers.), dežurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dežurējot (tag.), dežurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dežurētu
Vajadzības izteiksme: jādežurē
1.Veikt dežuranta pienākumus, uzdevumus.
1.1.pārnestā nozīmē Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienai māsai bija aizliegts dežurēt vairāk par divām naktīm pēc kārtas.
- Zīdaini nogādāts bērnu bāreņu aprūpes centrā un nodots dežurējošā ārsta uzraudzībā.
- Politiķi un aktīvisti naktīs arī dežurē pie pieminekļa, sargājot to.
- Zemessargi turpmāk palīgā nākšot tikai naktīs, kad jādežurē ugunsgrēka vietā.
- Arī no savulaik dežurējošā zobārsta atteicāmies, jo viņam nebija darba.