deķis2
deķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deķis | deķi |
| Ģen. | deķa | deķu |
| Dat. | deķim | deķiem |
| Akuz. | deķi | deķus |
| Lok. | deķī | deķos |
Deks (kuģa klājs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr aiz šā viedokļu un simpātiju lupatu deķa iespējams saskatīt kopainu.
- Galvenais, lai nesāktos “ deķa vilkšana uz savu pusi”.
- Viņš sāka šūt jaunu deķi, tad izdomāja tomēr lāpīt veco.
- – Kā tu mani nosauci, tu, smirdošais zirgu deķi!?
- Vecāmāte pašāva uz augšu gultas deķi un iegrūda viņas abas pagultē.