dauzoņa
dauzoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dauzoņa | dauzoņas |
Ģen. | dauzoņas | dauzoņu |
Dat. | dauzoņai | dauzoņām |
Akuz. | dauzoņu | dauzoņas |
Lok. | dauzoņā | dauzoņās |
dauzoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dauzoņa | dauzoņas |
Ģen. | dauzoņas | dauzoņu |
Dat. | dauzoņam | dauzoņām |
Akuz. | dauzoņu | dauzoņas |
Lok. | dauzoņā | dauzoņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dauzoņas skulptūru bija nopūtuši ar aerosola krāsām un aprakstījuši nepieklājīgiem vārdiem.
- Kļūtu par varoni i pie tagadējiem dauzoņām, i pie vecās valdīšanas.
- Dauzoņas laiskojas pēc negaisa, dzēruma un savainojumiem.
- Ja mājās nebūtu jau viens dauzoņa, vispār nezinu, kā tiktu tam pāri.
- Kārlēns, kurš ir Silmaču trakākais skrējējs un dauzoņa, pēkšņi ar klibu kāju!”