datēt
datēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | datēju | datējam | datēju | datējām | datēšu | datēsim |
| 2. pers. | datē | datējat | datēji | datējāt | datēsi | datēsiet, datēsit |
| 3. pers. | datē | datēja | datēs | |||
Pavēles izteiksme: datē (vsk. 2. pers.), datējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: datējot (tag.), datēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: datētu
Vajadzības izteiksme: jādatē
1.Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
1.1.Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ES aktīvas iniciatīvas līgumtiesību jomā var datēt jau ar 2003. gadu.
- Izrakstu datē un apstiprina ar atbildīgās amatpersonas parakstu un personīgo spiedogu.
- Analīzes noskaidrots, ka ogles datējamas ar 1150. – 1180. gadu.
- Ja tā ir, tad mēs spējam datēt Homēra darbu."
- Jaunā cirka rašanās datējama ar 20. gadsimta 70. gadiem, Francijā.