darvojums
darvojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darvojums | darvojumi |
| Ģen. | darvojuma | darvojumu |
| Dat. | darvojumam | darvojumiem |
| Akuz. | darvojumu | darvojumus |
| Lok. | darvojumā | darvojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → darvot.
2.Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet plīts vai vecā tipa krāsnis podiņkrāsnis utt nekādus darvojumus skurstenī nerada.