darbonis
darbonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbonis | darboņi |
| Ģen. | darboņa | darboņu |
| Dat. | darbonim | darboņiem |
| Akuz. | darboni | darboņus |
| Lok. | darbonī | darboņos |
darbone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbone | darbones |
| Ģen. | darbones | darboņu |
| Dat. | darbonei | darbonēm |
| Akuz. | darboni | darbones |
| Lok. | darbonē | darbonēs |
2.Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Viņa uzdeva toni dažiem mūsu vietējiem darboņiem, deva signālu.
- Tikai - stāstā par Dostojevski policijas darboņi ir gudrāki un slīpētāki.
- Veiklais darbonis visu par visiem zina, nelaidīs garām izdevību piepelnīties.
- Pa šo laiku paplašinājies brīvprātīgo darboņu, atbalstītāju un draugu loks.
- Krietni nervozāki un nikni izskatījušies citi augsti bijušā režīma darboņi.