dailīgs
Lietojuma biežums :
dailīgs apvidvārds
1.Graciozs, skaists (visādā ziņā).
2.Maigs, liegs, glāstošs.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam jau sen vairs nav nekādas saistības ar zinātnisku sasniegumu, tā funkcija — sniegt zināmiem slāņiem ilūziju par līdzdalību dailīgās literatūras kultūrlabumos.
- Pievēršot uzmanību poētikai, kas izmantota sievietes attēlojumā tādos darbos kā, piemēram, G. F. Stendera dzejolī „ Krietna meita” ( tajā attēlota sieviete, kuru raksturo šādas pazīmes: „ piens un asins vaidziņā”, „ jauna”, „ galva koši puškota, / rociņa ir balta, / tīra katra drāniņa, / visa rota stalta”, „ strādniece”, „ agri ceļās”, „ lustīga, / dailīga un mudra, / jauka balss”, Stenders [1783] 2001, 56), jau uzreiz ir redzams, ka sievietes raksturojumā tika izmantoti tādi apzīmējumi, kādus nevarētu atrast dzejoļos, kuros attēloti vīrieši.
- Tos viņa godina , cienī un beidzot Apdzied kā varoņus dailīgās dziesmās
- Arī deja tiecas runāt " dailīgā valodā", lai ko arī katrā laikā nesaprastu ar apzīmējumu " dailīgs".
- Atis Kronvalds: " Dzeja ir saprātīga uzmanība, kā lai jaukas domas, dziļas jūtības, jautras un skumjas jausmas, ievērojami notikumi, krietni darbi - ar vārdu sakot, jauki izteicami jeb dailīgā valodā izrakstāmi".