dabūjums
dabūjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dabūjums | dabūjumi |
| Ģen. | dabūjuma | dabūjumu |
| Dat. | dabūjumam | dabūjumiem |
| Akuz. | dabūjumu | dabūjumus |
| Lok. | dabūjumā | dabūjumos |
Rezultāts → dabūt1; tas, kas ir dabūts, iegūts.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču šo bagātīgā dabūjuma dienu atzīmēt tomēr vajag.