džonītis
Lietojuma biežums :
džonītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | džonītis | džonīši |
| Ģen. | džonīša | džonīšu |
| Dat. | džonītim | džonīšiem |
| Akuz. | džonīti | džonīšus |
| Lok. | džonītī | džonīšos |
Klaidonis (parasti ostas pilsētās); “bruģa slīpētājs”.
Avoti: Ang
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakar džonīši runāja, ka pat virsniekam vidējais izdzīvošanas ilgums te esot divas nedēļas.
- Melno kucēnu ar balto apkaklīti 31. mājas iedzīvotājs Viktors Vilšķērsts iesaucis par Džonīti, viņš arī meklē saimnieku.
- Smieklīgs džonītis...
- Starp Bausku un Vecumniekiem, netālu no Iecavas upītes, klusumā starp mežiem « Miglās» dzīvo Miglānu ģimene – Aivars, kurš šonedēļ svin piecdesmit gadu jubileju, sieva Ilga, meitas Līga, Anete, Inita un jaunais kucēns Džonītis.
- Aizliet prātu ar šņabi Brīvības ielas Māsiņu klubā pie Pilsētas slimnīcas, kur uz balles grīdas svingotājus svīdina populārie Six vai Kremerta deju orķestris, kur džonīši ar pūkām uz zoda aizdurvē spēlē skatu vai forštates atamani laužas ar rokām — Andrievs atminas, kā Māsiņu kluba Melnā Mērija reiz nolauza nelaiķi Čierīša atamanu melno Koļu.