džerkstoņa
džerkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | džerkstoņa | džerkstoņas |
| Ģen. | džerkstoņas | džerkstoņu |
| Dat. | džerkstoņai | džerkstoņām |
| Akuz. | džerkstoņu | džerkstoņas |
| Lok. | džerkstoņā | džerkstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → džerkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dodamies atpakaļ uz savu ceļojošo mājokli, satrūkāmies no tramvaja džerkstoņas, vienīgās dzīvības zīmes šai apkaimē.
- Ar ausis plosošu džerkstoņu un dārdoņu tas atsvieda malā karabinieru automašīnu un dažās sekundēs veica attālumu, kas šķīra to no parka vārtiem.
- Ar briesmīgu džerkstoņu pacēlās viena no pieliekamā sienām, atklājot Ansīša un Grietiņas skatam stingras dzelzs restes aiz kurām, virtuves telpā stāvēja salīkusi, pilnīgi nekaitīga vecmāmiņa.