džeks
džeks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | džeks | džeki |
| Ģen. | džeka | džeku |
| Dat. | džekam | džekiem |
| Akuz. | džeku | džekus |
| Lok. | džekā | džekos |
1.Vīrietis (parasti jauns); puisis.
PiemēriEmma gāja, uzmetusi plecā garu sārtu dvieli, nesa rokā maisiņu ar vannas piederumiem, bet viņš, džeks vējjakā, lāčoja blakus, pavadīdams viņu uz dušu.
- Emma gāja, uzmetusi plecā garu sārtu dvieli, nesa rokā maisiņu ar vannas piederumiem, bet viņš, džeks vējjakā, lāčoja blakus, pavadīdams viņu uz dušu.
- Bet tas džeks stāvēja pie spīdīga BMW.
- — Simona to džeku redzējusi pirmo reizi, tomēr aizbraukusi.
- Un es uzreiz sajutu, ka starp mums valda kas īpašs, ka tas nav vienkārši tāpat — vecāks džeks meklē jaunus zaķus.
1.1.Moderns zēns.
2.Draugs.
PiemēriReizēm džeki par viņu pasmējās: — Donāt, tu droši vien nekad dzīvu meiču neesi aptaustījis?
- Reizēm džeki par viņu pasmējās: — Donāt, tu droši vien nekad dzīvu meiču neesi aptaustījis?
- Varbūt labāk tomēr atrast tādu džeku, kuru interesē tas pats, kas tevi.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos:šeit