dūkulītis
dūkulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūkulītis | dūkulīši |
| Ģen. | dūkulīša | dūkulīšu |
| Dat. | dūkulītim | dūkulīšiem |
| Akuz. | dūkulīti | dūkulīšus |
| Lok. | dūkulītī | dūkulīšos |
1.Dem. → dūkulis.
2.sarunvaloda Jauna, pievilcīga skolotāja.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, Mazulīte, Vecītis, Bumbulītis, Čabulītis, Piecītis, Dūkulītis un citi.
- Redakcijas dūkulītis?
- Dūkulītim Mārim Kukainītim no 3
- Sižetā mammai dūkulīti bija jāsavāc pēc 2. uzbrauciena ar ratiņiem.
- Nu kādi tur dūkulīši!