dīstele
Lietojuma biežums :
dīstele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīstele | dīsteles |
| Ģen. | dīsteles | dīsteļu |
| Dat. | dīstelei | dīstelēm |
| Akuz. | dīsteli | dīsteles |
| Lok. | dīstelē | dīstelēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ledus zvaigzne ir arī dīsteles gals Mazā Maiznieka Ratiem – tās tur – atkal septiņas zvaigznes, tikai Mazais Maiznieks brauc uz otru pusi.
- Jāpiemin, ka senajos tekstos ir ļoti daudz aizgūtu vārdu, kuros - el- ir kā kvazimorfēma – mētelis, šķipele, zēģele, stērbele, kancele, dēģelis, vērzeles, dīsteles, ķimeļi ‘ķimenes’ u. c., turklāt to vidū ir aizguvumi no dažādām valodām, arī ļoti seni, piemēram, mētelis latviešu valodā aizgūts līdz 13. gadsimtam.
- Vārpotas dīsteles,
- Tie pa abiem rāvuši trijstūrveida dīsteli
- J Amerikāņi šo problēmu ir iemanījušies risināt piekabei uzstādot transformējamu dīsteli.