dīriķis1
dīriķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīriķis | dīriķi |
| Ģen. | dīriķa | dīriķu |
| Dat. | dīriķim | dīriķiem |
| Akuz. | dīriķi | dīriķus |
| Lok. | dīriķī | dīriķos |
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tuvojas ziema, Dīriķi ir ar mieru izmitināt Zeltiņa mājās Vārpās.
- Dīriķis satrūkās, tik neparasta viņam bija vēlēšanās mirt.”
- To nu pēdējā sadursmē gan redzēja, pie kā Dīriķa gudrība noveda.
- Negaidīti Dīriķi aiztur zēniskais milicis Donis un atņem viņam ieroci.
- Tā galvenā persona ir Brikūna pieminētais mežabrāļu grupas vadītājs Dīriķis.