dīpītis
dīpītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīpītis | dīpīši |
| Ģen. | dīpīša | dīpīšu |
| Dat. | dīpītim | dīpīšiem |
| Akuz. | dīpīti | dīpīšus |
| Lok. | dīpītī | dīpīšos |
Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" – DP).
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te mitinājās arī daudzi latviešu „ dīpīši”.
- Un es te nīkstu Vācijas dīpīšu nometnē, bez īstas vēlēšanās būt, bez vēlēšanās dzīvot.”
- Rēzeknē, vienīgo reizi Latvijā, būs redzama trimdas tautiešu pērn uzvestā dziesmu spēle par dīpīšu nometnēm “ Eslingena”.
- Kara laikā ļoti nedaudz cietušajā pilsētā izveidoja lietu bēgļu nometni, kurā uzturējās ap 47 tūkstoši pārvietoto personu jeb " dīpīšu" ( ) .
- Visi šie vīri un sievas reiz izkāpuši nedroši, nezinīgi, bez mantas šā kontinenta krastā, visi toreiz DP, “ dīpīši”.