dīdīgs
dīdīgs apvidvārds
Tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie Volfa konditorejas gaida divriču aizjūgs — viegliem izbraukuma ratiem priekšā sidrabaini balta, dīdīga ķēve.
- Tai pēdējā naktī Toms bija dīdīgs.
- Nervozs un dīdīgs viņš bija, bet, nav vārdam vietas, līdz tam ne reizes nebija sabļāvis pat uz Ķēstuti.
- Viņš tomēr jau zināja, ka noteikti ies, kaut kur sirds dziļumos tas vilināja un pildīja viņu ar jaunām cerībām un dīdīgu sparu, taču viņš bija priecīgs, ka nav jāiet tūdaļ.
- Tās nebūt nebija bailes — drīzāk jau dīdīgs, gaidīgs nemiers.