dēlītis
dēlītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dēlītis | dēlīši |
| Ģen. | dēlīša | dēlīšu |
| Dat. | dēlītim | dēlīšiem |
| Akuz. | dēlīti | dēlīšus |
| Lok. | dēlītī | dēlīšos |
1.Dem. → dēlis.
3.apvidvārds Darbarīks tīklu aušanai.
Avoti: LV93, ZTV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noņem no pannas, uzliek uz tīra dēlīša, novelk ādu.
- Dēlīši griešanai - parasti viens galvenais dēlis un daži mazāki dēlīši.
- Spinātiem nospiež lieko mitrumu, un uz dēlīša tos rupji sakapā.
- Pamatne – derēs gan kāds dēlītis, gan veikalā iegādāta tāfeles pamatne
- Unikālā trase veidota no koku dēlīšiem un tas bija roku darbs.